Ievads
KAM RŪP?
Viņai ir tikai mazliet pāri pusmūžam
Viņas vīrs pēkšņi nomira; viņu piemeklēja trieka
Viņa nevarēja tikt galā ar mājas maksājumiem un nācās pārvākties uz mazāku vietu
Dzīvokļa saimnieki teica: „Nekādu mājdzīvnieku” – viņai nācās atteikties no sava mazā sunīša
Tāpēc, ka viņai vairs nebija suņa, viņa kļuva vēl vientuļāka
Tāpēc, ka viņa bija tik vientuļa, sākās depresija
Tāpēc, ka viņa bija depresīva, viņa nespēja pieņemt gudrus lēmumus
Tāpēc, ka viņa pieņēma nepareizus lēmumus, viņas pieaugušais dēls piekļuva viņas kredītkartei, no kuras viņš paņēma visu iespējamo un tad pazuda, atstājot viņai rēķinus
KAM RŪP?
Kaimiņu zēnam nav tēva
Un māte visu dienu pavada darbā
Neviens nekad nav mājās, kad viņš pārnāk no skolas
Viņš bieži sēž uz lieveņa mājas priekšā un vienkārši vēro ielu
Viņa mamma kliedz uz viņu par sliktajām atzīmēm un „stulbumu”
KAM RŪP?
Daži pārgudri cilvēki lieto ielas otru pusi kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi
KAM RŪP?
Viņai ir 89 un viņa dzīvo viena
Slimība viņai liek pārciest nemitīgas sāpes
Viņas redze strauji pasliktinās – viņa vairs tik tikko var saredzēt vecās ģimenes bildes albumā
Viņa visu dienu sēž bez neviena, ar ko parunāties
Kaimiņi ciemojas reti
Viņai ir meita ar trim bērniem trīs stundu brauciena attālumā – „grūti uzturēt kontaktus,” viņa saka. „Dzīve ir tukša”
KAM RŪP?
Vietējā asins banka ir izmisusi – brīvdienu nelaimes gadījumi ir izsmēluši krājumus
KAM RŪP?
Ēdiena banka saka, ka mēneša laikā viņiem beigsies zīdaiņu barība un piena maisījumi
Piecdesmit procenti ēdienu bankas klientu ir jaunāki par 18
KAM RŪP?
Ārā ir tik auksts, ka bezpajumtnieku patversme ir pārpildīta
Ir cilvēki, kas nevar tikt iekšā, lai paēstu vai dabūtu naktsmājas
Sakņupuši viens pie otra viņi trīc ārā uz ielas
KAM RŪP?
„Tad Viņš teikts tiem, kas Viņam pa labo roku: „Jūs esat Dieva bērni, jo jūs esat tik ļoti līdzīgi Viņam. Nāciet! Jums ir pienācis laiks saņemt savu mantojumu.
Jūs esat rūpējušies par citiem, kas parāda, ka jums rūpu Es. Kad citi bija izslāpuši, jūs iedevāt viņiem ūdeni. Kad viņi bija izsalkuši, jūs devāt tiem ēdienu, un, kad viņiem nebija, kur dzīvot, jūs viņus pieņēmāt.
Kad viņiem nebija nekā derīga, ko vilkt, jūs devāt tiem drēbes. Kad tie bija slimi, jūs apciemojāt un mierinājāt viņus, un, kad viņi bija cietumā, jūs viņus neaizmirsāt.”
Tad taisnīgie teiks: „Kungs, mēs nekad neiedomājāmies, ka, barojot izsalkušos, mēs barojām Tevi vai - kad devām izsalkušajiem cilvēkiem dzērienu, mēs to devām Tev!” Jūs zināt, kā tas turpinās.
Tad Jēzus dod Savu slaveno atbildi: „Es zinu, ka jūs to neapjautāt, jo jūsu dzīvē bija notikušas pārmaiņas un laipnība un līdzjūtība bija kļuvušas par daļu no jūsu dabas. Ko jūs darījāt, rūpējoties par tiem, kas tika uzskatīti par neievērojamiem, tas bija tāpat it kā jūs to būtu darījuši Man.”
Jēzus tad runā uz āžiem Sev pa kreiso roku – maigi sakot, Viņš ir neapmierināts ar to, cik viņi bijuši neieinteresēti līdzcilvēku vajadzībās. Ievērojiet Viņa beidzamos vārdus tiem, pirms tie ieiet sodībā.
„Tāpēc, ka jūs nerūpējāties par citiem, Es zinu, ka jums nerūpu Es. Man nav citas izvēles kā izbeigt jūsu dzīves uz mūžīgiem laikiem, jo Mana Tēva valstībā IKVIENAM RŪP IKVIENS CITS.” Šo notikumu, aprakstītu Bībelē, atrodam Mateja evaņģēlijā 25:34-46
VAI TEV RŪP?
Varbūt tev rūp – varbūt tev ļoti rūp. Un tu gribi darīt kaut ko sakarā ar visu šo grūtsirdību un vientulību – tev vienkārši vajag dažas idejas. Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Sekojošajās lappusēs sakārtotas vairāk kā 100 kalpošanas idejas. Kaut kur šeit tu atradīsi projektus, kas saskan ar talantiem un spējām, ko Dievs ir devis tev – idejas kā parādīt pasaulei Jēzu, mājojošu cilvēkā. Šīs uz āru vērstās kalpošanas idejas tika radītas kā atbilde Mateja 25. nodaļas tekstam. Paņem idejas un padari tās par savējām; piemēro un pielāgo tās savām garīgajām dāvanām. Nebaidies sākt darboties un iziet ārpus savas komforta zonas mazliet – vai arī ļoti!
Kristietība, ziniet, pastāv tikai darbībā! Kad Dievs vēlas rezultātus, Viņš bieži griežas pie tīņiem un jauniešiem kā Dāvids, Daniels un Estere – un tu? Aptuveni pirms 150 gadiem, Dievs meklēja kādu, kas nestu Viņa īpašo vēsti. Viņš izraudzīja pieredzējušos un norūdītos līderus, vai ne? Nē! Viņš izvēlējās nelielu tīņu un jauniešu grupiņu ar neviltotām sirdīm. Bet tā bija pamatīga vēsts, un daži iesākumā bija svārstīgi, nezinot, kā viņus uztvers viņu draugi. Par laimi viņi pieņēma izaicinājumu un gāja uz to. Rezultāti? Pasaulplaša Septītās dienas adventistu kustība, kuras locekļu skaits pārsniedz deviņus miljonus. Diezgan iespaidīga pavairošanās!
Varbūt arī tu esi šaubīgs! Varbūt tu jūties mazliet līdzīgi kā mans draugs Grants jutās. Jautāts, kā viņu iespaidoja ideja par kalpošanu sabiedrībai, viņš teica: „Nu, ja tā godīgi, tas izklausījās pēc kaut kā, ko tiesnesis varētu noteikt kā sodu. Bet es tev saku, kad izmēģināju to pāris reizes, tas bija lieliski! Es vēlētos, kaut katrs pusaudzis varētu piedzīvot šādas sajūtas!”
Dievs atkal gaida, kad... „kalpošanas gars pārņems visu draudzi... ikviens strādās Viņam atbilstoši savām spējām.” Viena no tiem jauniešiem, vēlāk kļuvusi par grāmatu autori, rakstīja: „Ja misijas gars tiek veicināts... pat, ja tas aizņem dažas stundas,... paredzētas regulārajām studijām, lielas Debesu svētības tiks izlietas.” Jūs zināt autoru. Viņas vārds ir Elena Vaita, un izraksts ir no grāmatas „Kristīgā kalpošana” 11. un 65. lpp.
Kā būtu, ja tu un grupa tavu draugu izlemtu pieņemt Dieva izaicinājumu kalpot? Lieto šīs lapas kā kalpošanas rokas grāmatu vai tikai kā tramplīnu nākamajām, lielākajām idejām. Lūdz Dievu tevi svētīt, kad tu kļūsi Viņa rokas – Viņa kājas – Viņa sirds – gaidošajai pasaulei.
„Kā cilvēka ķermenis ir bezjēdzīgs bez dzīvības elpas, tā mūsu ticības apliecinājumi ir nenozīmīgi bez rīcības.” Jēkaba 3:26
UZ PRIEKŠU!
