DRAUDZĒ - PUSAUDŽI RADA ATŠĶIRĪBU

Es reiz apmeklēju draudzi, kuras sagaidīšanu nekad neaizmirsīšu. Svētrunas iespaids un mūzika sen ir aizmirsušies, bet ne sagaidīšana. Kad mēs sākām iet pa celiņu durvju virzienā, kāds jaunietis mūs jau pamanīja. Viņš negaidīja, kamēr mēs nonāksim līdz viņam; viņš nāca mums pretī, plati smaidīdams, ar jau pastieptu roku, lai sasveicinātos ar mums un darītu zināmu, ka priecājas mūs redzēt dievkalpojumā. Viņš sarunājās ar mums visu ceļu līdz durvīm, atvēra tās mums, un aizveda līdz viesu grāmatai, kur iepazīstināja ar savu pusaugu palīgu. „Dženij, Torkelseni šodien ciemojas no Vašingtonas. Pēc tam, kad viņi parakstīsies viesu grāmatā, vai pavadīsi viņus uz Lona klasi?” Viņš mums novēlēja „Priecīgu sabatu!” un bija prom, lai sagaidītu citus nācējus. Starp citu, Dženija nenorādīja mums vienkārši sabatskolas telpas virzienu, viņa mūs aizveda līdz tai!

Es biju pārsteigta par kalpošanu apmeklētājiem todien dievnamā, un es bieži esmu domājusi, cik jauki tas būtu, ja katrai adventistu draudzei būtu tīņu sagaidītāju komanda kā šī. Jūs varat to noorganizēt savā draudzē. Piesakieties sagaidīt tos, kas atbrauc ar mašīnām tad, kad līst, un pavadiet viņus no durvīm līdz durvīm zem lietussarga. Esiet tie, kas palīdz veciem ļaudīm izkāpt no mašīnām un aiziet līdz baznīcai, kad celiņš ir apledojis, vai palīdziet jaunai māmiņai, nesot viņas mazuli, pamperu somu, trīsgadīgo bērnu un sabatskolas piederumus. Palūdziet, lai jūs iekļauj oficiālā sarakstā kā sagaidītāju pienākumu pildītājus. Jums piemīt tas, kas šādam darbam vajadzīgs – jums piemīt tas, kas mums ir vajadzīgs!