Telefons zvanīja 5:30 no rīta. Mācītājs taustījās pēc telefona, skaļi krekšķinādams, lai attīrītu balsi un neizklausītos tā, it kā viņš būtu slinks un joprojām gultā. Tā bija misis X, mīļa un uzticīga viņa draudzes locekle, kura agri bija nomodā, lai pavadītu laiku ar Dievu. Viņa nevarēja atcerēties tekstu, uz kura viņš balstīja savu svētrunu pirms divām nedēļām. Tas bija tik labs, ka viņa gribēja vēl kaut ko palasīt par šo jautājumu. Nopurinājis galvu, viņš atlaidās atpakaļ spilvenos. Viņa sieva knosījās un grozījās, jo arī viņa tagad bija nomodā. Pēc veltīgiem pūliņiem aizmigt vēlreiz viņš piecēlās 6, lai sagatavotos lūgšanu grupai vakarā.Darāmo darbu saraksts uz mācītāja galda turpināja lekt acīs, traucējot viņa pārdomas: 8:30- kopīgā slavēšana pamatskolā, 9:30- kristību kurss, no 10 līdz pusdienlaikam- slimnīcas apmeklējumi, 12:30- sabiedrisko darbinieku tikšanās, 14:30- ziņojumu nosūtīšana internetā, 16:00- laulību konsultācija ar Benu un Lizu, 17:00- vakariņas ar ģimeni, 18:00- draudzes finanšu komitejas sanāksme, 19:00 lūgšanu grupas tikšanās, 20:30- sabatskolas vadītāju tikšanās... un tā tas turpinās. Viņš atgriežas mājās tieši laikā, lai paceltu telefona klausuli... problēma ar draudzes komitejas atskaiti. Stundu vēlāk un piecpadsmit stundas pēc pirmā telefona zvana, viņš iegrimst krēslā. Mauriņš nav pļauts ilgāk par nedēļu, bet ir tumšs. Būtu jāmazgā mašīnu, bet „nu labi”. Krāns virtuvē joprojām gaida, kad viņš nāks to salabot, un ēdamistabas krēsls būtu atkal jāsalīmē kopā. Viņam nav laika visām šīm lietām, kas krājas nepadarīto darbu sarakstā mājās. Viņam pietrūkst laika mīļi apguldīt vakaros savus paša bērnus. Viņam ir jāstrādā pie savas svētrunas draudzei, un viņš tik tikko spēj noturēt vaļā acis.
Ja nu vienīgi kāds no jums ir uzaudzis mācītāja mājās, jūs pat nevarat nojaust, kādu bieži saraustītu dzīvi viņi dzīvo. Stundas ir garas. Viņu darbs nekad nav padarīts, jo vienmēr ir vēl kas, ko vajadzētu darīt – vienmēr vēl draudzes locekļu, kurus vajadzētu apciemot vai iedrošināt, vienmēr vairāk komiteju, kas pieprasa klātbūtni, un atskaites, kurām jātiek nosūtītām. Telefons zvana agri no rīta UN vēlu naktī, dažreiz bez lielas vajadzības, reizēm vienkārši, lai par šo to pārliecinātos. Miegs – kas tas tāds? Ģimenes laiks bieži tiek upurēts spiedošākām vajadzībām. Tātad – KAM TAS RŪP?
Aizsāciet fantastisku komandu, kas sastāv no atbildīgiem jauniešiem, svētītiem ar spēju redzēt netīrumus un darbus, kas darāmi. Dažas vienkāršas idejas iesācējiem: mazgājiet logus, sarīkojiet vārīšanas un cepšanas maratonu (neaizmirstiet kaut ko ielikt ledusskapī), sūciet un slaukiet putekļus, mazgājiet virtuves grīdu un skapīšu durvis, dariet pagalma darbus, aizvediet bērnus izglītojošā ekskursijā (tā, lai katram bērnam ir tīnis, kas pieskata tieši viņu). Mazgājiet mašīnas un galvenais – piesakieties gludināt! Varbūt ir labošanas vai krāsošanas darbi, kas jāpaveic. Papildiniet savu komandu ar pieaugušajiem, ja neviens jūsu grupā neko nesaprot no santehnikas. UN būtu laba ideja jau iepriekš informēt laimīgo pāri un palūgt viņiem sastādīt vēlēšanos sarakstu. Gaidīt savu brīvdienu ir daļa no jautrības. Tad, ja jums ir pietiekami finansiālie resursi, iedodiet viņiem naudu un aizsūtiet pusdienās (kaut vai uz parastu, vietēju restorānu!) Tā būs diena, ko viņi atcerēsies, kā „debesis zemes virsū”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru