Derekam bija 15. Uzvedības dēļ viņš tika paziņots par sabiedrībai nepiedienīgu un nosūtīts prom no ģimenes uz rančo „riska pusaudžiem”. Būt tur nozīmēja ievērot ļoti disciplinētu dzīves veidu striktu privātskolotāju un stingru padomdevēju vadībā. Viņam pietrūka kontaktu ar bērniem no kristiešu ģimenēm, un viņa vecāki bija pārliecināti, ka tur, nepilngadīgo noziedznieku vidē, viņa jebkāda garīgā dzīve kļūst, ja vien tas ir iespējams, vēl vājāka. KAM GAN TAS RŪP?
Daži tīņi, kam bija pozitīva dzīves uztvere un kas mīlēja spēlēt basketbolu, teica: „Hei, sarīkojam vienas dienas basketbola nometni!”... un ideja īstenojās.
1. Caur izziņas dienestu viņi atrada kādu nometnes vietu neilga brauciena attālumā, no vietas, kur viņi dzīvoja, uz kuru varētu uzaicināt „riska pusaudžu” grupu.
2. Viņi izveidoja basketbola mīļotāju izlasi savā [kristīgajā] skolā un uzaicināja savu sporta skolotāju būt par treneri un tiesnesi.
3. Viņi piezvanīja uz rančo un parunāja ar aktivitāšu vadītāju, uzaicinot atvest grupu pusaudžu uz treniņnometni.
Ja jūs izlemjat darīt kaut ko šādu, sajauciet savu grupu ar viņu grupu un izspēlējiet pāris spēles. Šis dod bērniem, kas cieš no savas negatīvās dzīves uztveres, iespēju būt plecu pie pleca ar pozitīviem kristīgiem jauniešiem, izbaudot kopā spēlēšanas prieku – gan pašu spēli, gan kopā būšanu.
* Dereks ir izdomāts vārds, lai aizsargātu viņa privātumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru