PAŠAIZLIEDZĪBAS KRĀJKASTĪTE/ MĀJĀS VAI SKOLĀ

Kas ir tas? Elenai Vaitei ir kas sakāms mums šajā sakarā. „Cik vien iespējams maz tērējiet paši sev. Glabājiet savās mājās pašaizliedzības krājkasīti, kurā jūs varat ielikt naudu, ko esat ietaupījuši aizliedzot sev pa kādam mazam niekam.” Liecības draudzei, 9. sējums, 131.lpp. Viņa turpina šajā grāmatā un vēl dažās citās, ka naudai vajadzētu tikt lietotai, lai palīdzētu misionāriem, kuri dzīvo pilnīgas nodošanās dzīvi. KAM TAS RŪP? Es ceru, ka jums! Pirms jūs pāršķirat lappusi..., padomājiet par to kādu brīdi. Atteikties no kaut kā ar mērķi nodrošināt finanses kādai lielākai vajadzībai? Nav slikti. Ko domājat? No kā jūs varētu atteikties? Šeit ir pusaudžu sastādīts saraksts. Man tas patīk:

# „Es laikam pērku konfektes trīs vai četras reizes nedēļā,” Danijs plati smaidīja. „Es varētu atteikties no šiem saldumiem nedēļas laikā. Varbūt paglabāt to naudu kādiem īpašiem gadījumiem.”

# „Video spēles īstenībā ir izšķērdība,” piebilda Dons, „liekas, ka no tām atvadīšos.”

# Šauna piebalsoja: „Es pērku daudz kasešu un disku. Es varētu vairāk klausīties radio un iegādāties tikai vienu mēnesī varbūt. Tas būtu milzīgs progress!”

# „Tikai nesakiet, ka man vajadzētu atmest iepirkšanos – tikai ne to!” kunkstēja Sindija. „Nu, labi... Es varētu ielikt $15 no sava iepirkšanās budžeta kastītē; tas automātiski samazinātu manu patēriņu. Šis te jau ir sāpīgais!”

# „Ē, bet man tā patīk doties kruīza braucienos!” Mēs visi zinājām, ka Šeina saka patiesību! „Varbūt, ja es ieliktu kastītē tik, cik man izmaksā viena pilna bāka, es nevarētu atļauties turpināt šos izbraucienus. Tas ir upuris!”

# Čeri un viņas draugi Ziemassvētkos viens otram tērē $10-$15. Viņiem patika to darīt, un viņi nolēma to turpināt, bet samazināt to uz $5 un kļūt radošāki. Pārējais nonāca kastītē.

# Ronda un viņas draugi nolēma noorganizēt krāmu tirdziņu uz savu izlaidumu. Viņi sakrāja krietnu čupiņu un krietnā čupiņa nonāca kastītē „lielākām vajadzībām”. Viņiem šis tas arī palika pāri, ko viņi uzdāvināja viens otram!

# Keita un Kerijs apmeklēja vietējo restorānu, cik vien bieži varēja – dažreiz pat pāris reizes nedēļā. Viņi nolēma ierobežot savus apmeklējumus uz vienu reizi divās nedēļās un gatavot vairāk ēdienu mājās.

Tātad... tas nav nemaz tik neizturami sāpīgi. Bet labu iemeslu dēļ varbūt jūs izlemsiet tāpat kā šī grupa – ka tas īstenībā ir tā vērts! Un varbūt jūs spersiet vēl kādu soli uz priekšu pēc tam, kad būsiet pie tā pieraduši. Dažreiz mēs esam diezgan uz sevi vērsti. Es varu derēt, ka šis palīdzēs pievērsties citām lietām. Labu veiksmi!

Nav komentāru: