Es vēlētos, kaut jūs pazītu Timu. Viņš uzauga ļoti nabadzīgā ģimenē, kurā kaut kas tāds kā divritenis tika uzskatīts par luksus preci – bet viņš to ārkārtīgi gribēja. Viņš katru dienu lūdza, lai kaut kādā veidā viņš varētu to dabūt. Savās lūgšanās viņš teica Dievam, ka tam nav jābūt jaunam.Tikai viņa eņģelis droši zina, no kurienes tas uzradās, bet vienu rītu tur tas bija – atstāts uz ļodzīgā, vecā lieveņa mājas priekšā. Tas nebija jauns, bet sarkanais un baltais krāsojums joprojām bija diezgan spīdīgs, atstarotāji joprojām savās vietās, tam bija riepas, kas nebija nodilušas, un sēdeklis bija labs un stabils. Tims brauca ar šo atbildēto lūgšanu deviņus gadus. Piecus gadus viņš ar to brauca, izvadādams ziņojumus, un vēlāk lietoja to savā darbā laikrakstu birojā. Viņš ar to brauca uz skolu, lai iegūtu izglītību un varētu vēl labāk darīt savu darbu.
Kādu dienu viņš izdomāja, ka noteikti ir arī citi bērni, kas grib velosipēdu tik pat ļoti, cik viņš gribēja. Savā brīvajā laikā viņš sāka vākt kopā vecus, nederīgus divriteņus un divriteņu detaļas, kas nevienam nebija vajadzīgas. Viņš laboja, lika kopā detaļas un strādāja savā garāžā, līdz divriteņi bija lietojami. Viņš tos atdeva „citiem Timiem”, kā viņš pats mēdza sacīt, „tik drīz, cik vien ātri spēja tos salabot”. Tā kļuva par viņa kalpošanu. Timam rūp, jo kādam rūpēja viņš. Vai jums ir remontdarbu prasmes? Vai jūs varat tās lietot rūpjpilnā kalpošanā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru