Bekija ielidoja manā kabinetā. „Man ir kolosāls plāns! Ko jūs domājat? Es dabūšu palīgā dažus savus draugus, un mēs uzaicināsim pamatskolas bērnus darboties kopā ar mums kalpošanas projektā – cepumu cepšanā ugunsdzēsējiem, kas šajā nedēļas nogalē ir darbā.” Lielā ātrumā Bekija turpināja aprakstīt savus plānus, ietverot tajos individuālu kartīšu sagatavošanu, kurās izteikt atzinību par to, ka viņi ir darbā nedēļas nogalē, lai rūpētos par sabiedrības drošību. „Es tā mīlu darboties kalpošanas projektos,” viņa staroja, „un es gribu to iemācīt jaunākiem bērniem, cik vien drīz iespējams. Es gribētu, kaut jau daudzus gadus agrāk būtu zinājusi, cik kalpošana citiem var būt jautra!”Viņa bija projām gandrīz tikpat ātri kā ieradusies, bet man nācās veltīt minūti laika, lai pateiktos Dievam par tādu entuziasmu un radošumu. Man nebija jājautā, KAM TAS RŪP? Bekijai rūpēja, ka šie cilvēki nedēļas nogali nevarēja pavadīt mājās ar savām ģimenēm. Un, kad viņa bija pabeigusi apmācību, veselam baram pamatskolas bērnu arī rūpēja.
Tas ir viegli! Atrodiet recepti, nopērciet sastāvdaļas, sadalieties grupas, lai dotos uz atsevišķām mājām vai arī atrodiet baznīcas virtuvi, kur jūs varat strādāt visi kopā. Cepiet cepumus un gatavojiet kartītes, kamēr gaidāt. Sakrāmējiet labumus uz papīra šķīvjiem un ietiniet celofānā, ieleciet mašīnā un nogādājiet savu pārsteigumu. Reakcija ir izbrīns un prieks – noteikti jūsu laika vērts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru