Viņa nebija diez ko garāka par pusotru metru, iespējams, gadus 80 veca ar plāniem pelēkiem matiem un mazu sunīti saitē. Viņa ilgāk kā jebkurš cits stāvēja pie kādas vecas, pelēkas kapa piemiņas plāksnes – vienkārši skatījās un domāja – ar acīm it kā vērtos tukšumā. Studenti stāvēja gabaliņu nostāk, pārtraukuši savu darbu bijībā pret personīgo mirkli. Klusām daži no viņiem aizgāja līdz viņai un jautāja: „Vai tas bija kāds no jūsu ģimenes?”
Neizskatījās, ka viņa justos iztraucēta, un pār lūpām izlauzās kluss stāsts par to, kā viņas ģimene ceļojusi uz rietumiem pārblīvētā vagonā. „Mēs bijām noguruši no ceļojuma un ziema atnāca ātri. Tas bija tik smagi un tik skarbi. Mans mazais brālītis Džonijs saslima ar plaušu karsoni un nomira. Mēs bijām ļoti nabadzīgi un vēl īsti nevienu nepazinām. Mēs nevarējām viņam noorganizēt kādu sevišķu apbedīšanu, un šī bija vienīgā vieta, ko varējām atļauties. Tas viss likās tik auksti un vientuļi atstāt mazo ģimenes locekli šeit, ārā. Līdzās bija arī daudz citu svaigu mūsu tautiešu kapavietu. Droši vien arī viņi nevarēja atļauties ārstu.”
Viņas acis atkal pievērsās mazajai koka plāksnei – Džonija vārds bija tik tikko salasāms. „Es katru gadu viņa dzimšanas dienā atnāku uz šejieni. Tas ir šodien,” viņa teica. Tad viņas seja atplauka. „Es nevaru atcerēties, kad pēdējoreiz šī vieta izskatījās tik labi! Jūs, jaunieši, esat paveikuši ārkārtīgi jauku darbu! Ziniet, pēdējos gados man ir bijis jāmeklē starp krūmiem, lai atrastu mazo, nabaga Džoniju.”
Pavisam negaidot, nezāļu ravēšana un krūmāju likvidēšana kļuva par kalpošanu. Darbs, kas likās maznozīmīgs – tā, it kā tas reāli nevienam neko nedotu – atjaunoja godu nabadzīgas pionieru ģimenes sīkajai kapavietai. Un tieši tajā sievietes ikgadējā apciemojuma dienā svešu pusaudžu laipnība patiesi RADĪJA atšķirību.
Piezvaniet par kapsētām atbildīgajiem dienestiem – to varat atrast dzeltenajās lapās – un painteresējieties par nekoptām kapsētām savā apkārtnē, par kurām neviens nemaksā, lai tās tiktu uzkoptas. Varbūt, ka ir kāda pionieru tipa, kas ir pilnīgi aizaugusi, tā gaida jūsu grupu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru