Džoijai piemita īpašas spējas itāļu ēdienu gatavošanā. Dženifera specializējās kolosālas maizes cepšanā. Tieši pirms brīvdienām draudze rīkoja apmācības kulinārijā, un kādam iešāvās prātā ģeniāla doma uzaicināt šos tīņus nodemonstrēt savas receptes. Rezultāti? Dažas no sievietēm, kas piedalījās, bija tik iespaidotas, redzot jauniešus tā gatavojam, ka viņas palūdza tīņus novadīt apmācības viņu pamatskolas bērniem. Džena un Džoija palūdza palīgā dažus draugus, lai paplašinātu ēdienkarti – viņas iekļāva arī veselīgu kārumu un sviestmaižu idejas.
Stāsts ar to nebeidzas. Daži no bērniem ļoti pieķērās saviem pavārmākslas skolotājiem! Tīņi uzaicināja viņus uz tobrīd notiekošajām nedēļas nogaļu stāstu stundām, tad uz brīvdienu Bībeles skolu un uz dažiem pārgājieniem, un riteņu pārbraucieniem, un vēl, un vēl. Bērni gribēja kopā ar tīņiem iet uz baznīcu... un notikumi joprojām risinās.
Stāsta morāle? Ceļš uz bērna sirdi ir caur viņa vēderu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru