Gregs bija priekšpēdējā kursa students vidusskolā. Viņam bija neizsmeļami enerģijas krājumi, ko viņš izmantoja slēpošanā, alpīnismā, pārgājienos un spēlējot basketbolu. Viņam patika doties izklaidēties kopā ar savu nelielo draugu kompāniju no draudzes un skolas, un pica bija viņa mīļākais ēdiens. Līdz pēkšņi viņš bez acīmredzama iemesla kļuva pastāvīgi noguris. Viņa iesaistīšanās pakāpi varēja raksturot ar vārdu „skatītājs”, un tikai doma par picu padarīja viņu slimu. Bažas un neapmierinātība noveda viņu ārsta kabinetā uz pārbaudi. Testi atklāja pašu ļaunāko – vēzi. 17 gados? Tūlīt sākās neatliekamas un nopietnas procedūras. Viņš bija nomocījies, un viss sāka riebties, un tad viņš pazaudēja matus. Viņa draugi nezināja, kā uzvesties un ko teikt viņa klātbūtnē; tāpēc viņi parādījās arvien retāk. Un nepagāja ilgs laiks līdz viņi vairs nenāca vispār, tā padarot viņa nožēlojamo stāvokli vēl ļaunāku. Viņš nevarēja atgriezties skolā uz pēdējo mācību gadu – ko viņš tik ļoti bija gribējis piedzīvot. Gregs sāka pārdomāt: „Vai vispār bija kāds, KAM TAS RŪPĒJA?”
Gadījās, ka valsts otrā galā grupiņa akadēmijas tīņu uzzināja par Grega grūtībām. Viņi sagrieza vecus džinsus un dažas citas drānas, uzaicināja palīgā kādu māmiņu, kas prata šūt, un vienas tikšanās laikā sašuva no dažādu krāsu džinsa gabaliem mīlestību darbībā, ko aizsūtīt no visas studentu kopienas. Kopīgās slavēšanas laikā viņi aprakstīja segu ar iedrošinājuma vārdiem, solot lūgšanu atbalstu viņa smagajā pārbaudījumā – tad iepakoja to un nosūtīja.
„Tā bija labākā lieta, kas ar mani notikusi, kopš saslimu,” Gregs sacīja. „Pilnīgi negaidīti es sapratu, ka ir cilvēki, kuriem nav vienalga. Pati apbrīnojamākā lieta ir tā, ka es viņus pat nepazīstu un visticamāk nekad neiepazīšu.”
Akadēmijas studenti nāca klajā ar ideju par segu Gregam tāpēc, ka viņi aktīvi iesaistījās projektā Krītošo Zvaigžņu Vēlēšanos Fonds, sauktā par „Segu programmu”. Sapņu īstenošanas organizācijas darbojās visā valstī, nodrošinot līdzekļus, kas palīdzētu kādam īpašam bērna vai tīņa, kas cīnās ar dzīvību apdraudošu slimību, sapnim piepildīties. Dažas ar šīm organizācijām saistītas biedrības veido programmas brīvprātīgajiem, kas ir ar mieru šūt segas un pārklājus bērniem slimnīcās, kā arī tiem, kas slimo mājās.
Ja jūs gribat iesaistīties Segu programmā, viss, kas jums ir vajadzīgs, ir audums, šķēres, dzija un šujmašīna, kā arī kāds, kas vēlētos jums palīdzēt to izdarīt labi.
*Gregs ir pseidonīms.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru